· Indrāni
Tējas pauze nav par tēju vien. Tā ir par to, ka piecpadsmit minūtes dienā pieder tikai Jums, un krūze rokās ir vienkāršākais veids, kā to atļauties.
Sākam ar ūdeni. Zāļu tējai der tikko novārīts, mazliet apstājies ūdens — apmēram 90 grādi. Verdošs ūdens ziedus „apdedzina”, un garša kļūst rūgtena.
Tālāk mērs: viena līdz divas tējkarotes uz 250 ml. Zāļu tēja nav melnā tēja, tai vajag laiku — piecas līdz desmit minūtes zem vāciņa, lai smarža nepazūd gaisā.
Kamēr velk, nav ko darīt. Tieši tas ir tas labākais. Nolieciet telefonu otrā istabā, atveriet logu, paklausieties, kas notiek ārā. Tā ir pauzes daļa, ne gaidīšana.
Krūze lai ir bieza un silta rokās. Vasarā to pašu tēju var atdzesēt un dzert ar ledu un citrona šķēli — pļavas smarža aukstumā kļūst vēl skaidrāka.
Un pēdējais: dariet to katru dienu vienā laikā. Pēc nedēļas ķermenis pats sāk gaidīt to brīdi — un tieši tas pārvērš krūzi tējas par rituālu.
